Nesen pārlasiju The Zeitgeist Movement forumu un aizdomājos par nākamo Z-Day un vēl citām lietām.
Domāju, ka svarīgāka par pulcēšanos barā un 'vārīšanos savā sulā', varētu būt pēc iespējas lielāka skaita tādu cilvēku informēšana, kuri šobrīd ir ārpus Zeitgeist kustības. Tādu cilvēku, kuri joprojām ir pārliecināti, ka nekas labāks par monetāro sistēmu nav izdomāts. Un tādu, kuri patiesību un glābiņu meklē reliģijā.
Manuprāt, visgrūtākais ir prezentēt informāciju par Zeitgeist un The Venus Project 'vidējam cilvēkam' viegli uztveramā un saprotamā veidā - tā, lai neradītu priekšstatu par Zeitgeist kustību kā utopiskiem sapņotājiem, komunistiem vai kaut kādu jaunu sektu.
Kas attiecas uz filmu demonstrēšanu (TV u.c.) - kā būtu, ja mēs sāktu nevis ar Zeitgeist (Zeitgeist, The Movie; Zeitgeist, Addendum) filmām, bet gan Viljama Gezeki (William Gazecki) Future by Design? Lieta tāda, ka, manuprāt, daudziem 'nesagatavotiem' cilvēkiem Zeitgeist var šķist pārāk tieša un šokējoša, pārāk pretstatā ar visu, ko vairums ļaužu līdz šim uzskatījuši par 'svētu' (reliģija, valsts, patriotisms, demokrātija, privātīpašums utt.). Savukārt FBD ir veidota vairāk tādā kā Discovery dokumentālo filmu stilā, kur Džaks Fresko (Jacque Fresco) būtībā pauž visas galvenās idejas un principus, kas ir Zeitgeist pamatā, vienīgi tur tas tiek darīts mazāk pretenciozā veidā.
Lielākā daļa cilvēku neapzinās, ka monetārā sistēma jau labu laiku ir sevi izsmēlusi. Tomēr tā turpina mūs turēt ķīlnieku lomā un veids, kā tā tiek aizstāvēta, man atgādina t.s. Stokholmas sindromu. Pāris vārdos, Stokholmas sindroms ir psiholoģiska norise, kas novērojama gūstekņiem, kurus sagūstītājs tur nāves draudu atmosfērā, vienlaikus izrādot zināmu laipnību. Šādi ietekmēts cilvēks mēdz simpatizēt sagūstītājam un būt par to augstās domās, jo tic, ka sagūstītājs izrāda viņam laipnību tāpēc, ka patiesībā ir labs un tātad nav nemaz tik ļauns, kā izskatās. Diemžēl šāds gūsteknis nesaprot, ka sagūstītājs veic darbības balstoties uz savu izdevīgumu.
Bla, bla, bla - ar to es tikai gribēju teikt, ka tikmēr, kamēr indivīds un sabiedrība kopumā dzīvos bailēs un neiemācīsies apkārt notiekošo vērot kritiski un domāt daudzmaz patstāvīgi (tā vietā, lai tikai 'atbilstoši' situācijai piemērotu savus aizspriedumus), tikmēr mūsu dzīves ierastās bezjēdzības turpināsies.
Varbūt pamatā pareizam funktierim ir laba izglītība, pretstatā tai, pie kādas pārsvarā esam pieraduši? Par šo tēmu savulaik skaisti izteicās britu autors, matemātiķis un filozofs Bertrāns Rasels (Bertrand Russell): Passive acceptance of the teacher's wisdom is easy to most boys and girls. It involves no effort of independent thought, and seems rational because the teacher knows more than his pupils; it is moreover the way to win the favour of the teacher unless he is a very exceptional man. Yet the habit of passive acceptance is a disastrous one in later life. It causes man to seek and to accept a leader, and to accept as a leader whoever is established in that position.
Nu, jā, un pie tā vēl varētu piebilst tā paša B.Rasela asprātīgi pārveidoto ticīgo fanātiķu iecienīto aforismu "The fear of the Lord is the beginning of wisdom": To conquer fear is the beginning of wisdom.
Domāju, ka svarīgāka par pulcēšanos barā un 'vārīšanos savā sulā', varētu būt pēc iespējas lielāka skaita tādu cilvēku informēšana, kuri šobrīd ir ārpus Zeitgeist kustības. Tādu cilvēku, kuri joprojām ir pārliecināti, ka nekas labāks par monetāro sistēmu nav izdomāts. Un tādu, kuri patiesību un glābiņu meklē reliģijā.
Manuprāt, visgrūtākais ir prezentēt informāciju par Zeitgeist un The Venus Project 'vidējam cilvēkam' viegli uztveramā un saprotamā veidā - tā, lai neradītu priekšstatu par Zeitgeist kustību kā utopiskiem sapņotājiem, komunistiem vai kaut kādu jaunu sektu.
Kas attiecas uz filmu demonstrēšanu (TV u.c.) - kā būtu, ja mēs sāktu nevis ar Zeitgeist (Zeitgeist, The Movie; Zeitgeist, Addendum) filmām, bet gan Viljama Gezeki (William Gazecki) Future by Design? Lieta tāda, ka, manuprāt, daudziem 'nesagatavotiem' cilvēkiem Zeitgeist var šķist pārāk tieša un šokējoša, pārāk pretstatā ar visu, ko vairums ļaužu līdz šim uzskatījuši par 'svētu' (reliģija, valsts, patriotisms, demokrātija, privātīpašums utt.). Savukārt FBD ir veidota vairāk tādā kā Discovery dokumentālo filmu stilā, kur Džaks Fresko (Jacque Fresco) būtībā pauž visas galvenās idejas un principus, kas ir Zeitgeist pamatā, vienīgi tur tas tiek darīts mazāk pretenciozā veidā.
Lielākā daļa cilvēku neapzinās, ka monetārā sistēma jau labu laiku ir sevi izsmēlusi. Tomēr tā turpina mūs turēt ķīlnieku lomā un veids, kā tā tiek aizstāvēta, man atgādina t.s. Stokholmas sindromu. Pāris vārdos, Stokholmas sindroms ir psiholoģiska norise, kas novērojama gūstekņiem, kurus sagūstītājs tur nāves draudu atmosfērā, vienlaikus izrādot zināmu laipnību. Šādi ietekmēts cilvēks mēdz simpatizēt sagūstītājam un būt par to augstās domās, jo tic, ka sagūstītājs izrāda viņam laipnību tāpēc, ka patiesībā ir labs un tātad nav nemaz tik ļauns, kā izskatās. Diemžēl šāds gūsteknis nesaprot, ka sagūstītājs veic darbības balstoties uz savu izdevīgumu.
Bla, bla, bla - ar to es tikai gribēju teikt, ka tikmēr, kamēr indivīds un sabiedrība kopumā dzīvos bailēs un neiemācīsies apkārt notiekošo vērot kritiski un domāt daudzmaz patstāvīgi (tā vietā, lai tikai 'atbilstoši' situācijai piemērotu savus aizspriedumus), tikmēr mūsu dzīves ierastās bezjēdzības turpināsies.
Varbūt pamatā pareizam funktierim ir laba izglītība, pretstatā tai, pie kādas pārsvarā esam pieraduši? Par šo tēmu savulaik skaisti izteicās britu autors, matemātiķis un filozofs Bertrāns Rasels (Bertrand Russell): Passive acceptance of the teacher's wisdom is easy to most boys and girls. It involves no effort of independent thought, and seems rational because the teacher knows more than his pupils; it is moreover the way to win the favour of the teacher unless he is a very exceptional man. Yet the habit of passive acceptance is a disastrous one in later life. It causes man to seek and to accept a leader, and to accept as a leader whoever is established in that position.
Nu, jā, un pie tā vēl varētu piebilst tā paša B.Rasela asprātīgi pārveidoto ticīgo fanātiķu iecienīto aforismu "The fear of the Lord is the beginning of wisdom": To conquer fear is the beginning of wisdom.
