Kurp mēs dodamies?

Arvien vairāk cilvēku sāk apzināties, ka mūsdienu "civilizētā" pasaule ir katastrofāli abstrahējusies no dabas, piekopjot iracionālas ražošanas un sadales metodes, kuras ignorē reālo vidi. Uz peļņu centrētā, "pieauguma" virzītā monetārā sistēma ir kļuvusi par vislielāko draudu dabai un ilgtspējīgām cilvēciskām vērtībām. Pašreizējos apstākļos visas pasaules ekonomikas dzīvotspēja ir atkarīga no "cikliskā patēriņa", kas nozīmē, ka naudai ir jāatrodas pastāvīgā apritē. Tādēļ neatkarīgi no vides stāvokļa un cilvēka patiesajām vajadzībām nepārtraukti tiek ieviestas jaunas preces un pakalpojumi. Sistēma, kas balstīta uz šādu pieeju, ir lemta sabrukumam, jo resursi nav bezgalīgi. Zeme būtībā ir slēgta sistēma, un, kad mēs iztērēsim dzīvību uzturošos resursus, spēlīte būs beigusies... Nevilšus prātā nāk viens vecs, bet nesen redzēts Bila Hiksa (Bill Hicks) uzstāšanās ieraksts (Revelations), kurā viņš sev raksturīgā tiešumā, uzrunājot auditorijā esošos reklāmas jomā strādājošos, nosauc tos par sātana mazajiem pakalpiņiem un iesaka pakārties vai nošauties, tādējādi izdarot pakalpojumu sev un sabiedrībai...

Aizvakar visās ziņu pārraidēs tika izkladzināti jaunumi no "Forbes": neskatoties uz sarežģītu finanšu gadu, kopējais miljardieru skaits pērn pieaudzis no 793 līdz 1011 cilvēkiem, sarakstā šogad minēti arī 62 Krievijas uzņēmēji, lai gan pagājušā gada reitingā to bija tika 27... Lielākajai daļai iedzīvotāju pasaulē kopumā (un Krievija nav izņēmums) ienākumi dramatiski krītas - tad kāpēc daži tajā pašā laikā gūst pasakainu peļņu? Vai varam turpināt būt vienaldzīgi vai pat sajūsmināties un izturēties ar apbrīnu pret to 1% iedzīvotāju, kuri ir sagrābuši 40% mūsu planētas bagātību, kamēr 34'000 bērnu katru dienu mirst nabadzības dēļ?

Neskatoties uz fantastiskajiem sasniegumiem zinātnē un tehnoloģijās, sabiedrības dzīves līmenis turpina stagnēt un pat regresē. Bet tagad vairāk kā jebkad agrāk mēs varam izmantot tehnoloģijas, lai atbrīvotu cilvēkus no bezjēdzīgiem un garlaicīgiem darbiem un nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi visiem bez izņēmuma. Mēdz teikt, ka krīzes ir iespēju laiks. Nu tad izmantosim šo iespēju - nevis, lai nopelnītu uz citu nelaimes rēķina, bet - lai radikāli mainītu sevi un absurdo politiski ekonomisko sistēmu, kurā dzīvojam! Sveiciens visiem Z Dienā 2010!